Šis raksts ir skatījums uz tēmu caur humora prizmu.
Piemērs tam, kas notiek, kad fundamentāla analītiska metode tiek reducēta līdz pop-kultūras karikatūrai.
Mūsdienu realitātē klasiskās fenšui zināšanas tiek sašaurinātas tik ļoti, ka tās sāk ietvert arī instrukcijas par pareizu tualetes poda izmantošanu, lai “piesaistītu labklājību”. Te nu jāsaka – “esam atbraukuši”! Te robeža starp metaforu un burtisku interpretāciju ir īpaši trausla.
Piemēram, tiek apgalvots, ka tualetes vāka neaizvēršana “zaudē enerģiju” un līdz ar to var apdraudēt finansiālo un emocionālo labklājību. Šādā interpretācijā tualetes pods kļūst par centrālo labklājības regulatoru.
Kad fenšui kļūst par trendu katalogu
Šādas prakses nav kļūda aprēķinos — tā ir kļūda domāšanas līmenī, bet ar to viss nebeidzas, jo jaunākajos “fenšui trendos” parādās arī:
“Naudas maciņa fenšui”
Ideja, par to kā, sakārtojot naudas maciņu noteiktā veidā, iespējams piesaistīt vairāk finanšu līdzekļu.
“Nagu dizaina fenšui”
Kur estētika tiek pasniegta kā līdzeklis pret finansiālām neveiksmēm.
“Fenšui pavārgrāmata”
Jauns skatījums uz ēdiena gatavošanu, kur labklājības solījums tiek piesiets arī katlam un karotei.
Varbūt drīz iegādāsimies arī īpašu virtuves lāpstiņu, lai pielietotu “virtuves prieka fenšui” principus — jo, kā zināms, pat sīrupam ir jābūt īpaši iemaisītam.
Šajā brīdī fenšui vairs netiek izmantots kā metode, bet kā zīmols, kam var pieslēgt jebko.
Smiekli caur asarām vai robeža, kur klasika beidzas
Vai tie ir “smiekli caur asarām” vai “par ko raud klasiskā fenšui zinātājs”?
Tas ir jautājums, kas vēl jāatrisina šajā jaunajā tualetes poda “fenšui” realitātē.
Klasiskā fenšui problēma nav tajā, ka to kritizē, bet tajā, ka to aizstāj ar vienkāršotiem padomiem, “ātriem trikiem”, suvenīriem (naudas vardēm, monētu kociņiem) un nepamatotu filozofēšanu par krāsu, priekšmetu vai telpu “pareizību” bez jebkādas strukturālas analīzes.
Ja vēlies saprast telpu nevis caur “fenšui trendiem”, bet caur telpas analīzi, informācija par to ir šeit.
Savukārt, tualetes pods nav problēma. Problēma ir domāšanā, kas tajā meklē struktūru.
