Rīta saule tikko iespīdēja istabā, kad mans dēls steidzīgi vāca pēdējās mantas pirms izlidošanas. Vakar vēlu vakarā viņi abi ar tēvu sēdēja pie datora, iekopējot simtiem fotogrāfiju lielajā datora diskā. Viss bija kārtībā – atmiņas bija saglabātas un viņa mazais datu nesējs, nelielais Kingstons, pēc tam, visticamāk, nolikts uz galda pie datora.

Bet tagad – izšķirošajā brīdī – no zibatmiņas nebija ne vēsts.

“Skaidrs taču, ka tas bija uz galda pie datora,” teica dēls, apskatot vietu vēlreiz un ieskatoties zem papīriem un klēpjdatora, taču Kingstona nebija nekur. Dēls, kurš izmisīgi pārbaudīja kabatas un somu, skatījās apkārt ar pieaugošu paniku sejā, jo datu nesējs nepieciešams komandējumā!

Laika līdz izbraukšanai uz lidostu palika arvien mazāk, meklēšanā iesaistījās visa ģimene, situācija sāka līdzināties mērenai panikai.

Meklējām visās telpās, ielūkojāmies pat visneiedomājamākajās vietās – zem spilveniem, aiz aizkariem, pat virtuvē, pārmeklējām jau sapakoto ceļasomu… pēkšņi iedomājos – pag, varu paskatīties Ci vārtu kartē!

Kartes atvēršana ir viens klikšķis telefona aplikācijā, apmēram 2 sekundes, tad seko apmēram 30 sekunžu atšifrēšana un … Voilà, Kingstons ir mājas rietumos, visticamāk uz kāda priekšmeta, kurš atgādina kalnu.

Mūsu mājas rietumdaļā ir halle, halles rietumdaļā ir brūns skapītis, uz kura atrodas radioaparāts, ziedi vāzē, daži sīki priekšmeti un avīze. Bet zem avīzes savā nodabā klusi noslēpies guļ Kingstons :-))))))

Tā es ātri atradu pazudušo Kingstonu. Dēls izelpoja ar atvieglojumu, smaidot un ķerot savu dārgo datu nesēju, bet es, nopūšoties, tikai secināju, ka dažreiz lietas ir daudz vienkāršākas, nekā tās sākumā šķiet.

P.S.

Jautājums: kā Kingstons tur nokļuva? Atbilde bija negaidīti vienkārša, bet arī smieklīga: vakarā pēc fotogrāfiju kopēšanas dēls bija devies uz savu istabu, taču tieši tajā brīdī suņuks paprasījās ārā. Viņš bija nolicis Kingstonu hallē uz skapīša, izgājis pagalmā, un, atgriežoties mājās, vienkārši aizmirsa par mazo datu nesēju.

Savukārt agri no rīta mūsu oma bija izņēmusi no pastkastītes avīzi un nolikusi to tieši uz skapīša. Bet, kā jau omei, datora piederumi nešķita pietiekami svarīgi, lai tiem pievērstu īpašu uzmanību. “Tāds sīkums, kuru nemaz nav vērts ievērot,” viņa būtu noteikti pasmaidījusi. Tā nu Kingstons, silti apsegts ar avīzi, klusi savā nodabā snauda, nemaz neliekoties zinis par mājas lielo satraukumu.

 

P.P.S.

Pazudušu lietu atrašana nav no vieglākajām lietām, ko risināt, izmantojot laiktelpas enerģiju karti, tomēr vienmēr ir vērts mēģināt. Man savā mājā tas bija viegli un ātri.

Vēlaties saņemt atbildes uz saviem jautājumiem?

Izmēģiniet! Jautājiet man!