Maģiskā domāšana vai NLP?
29.01.25. Lunārajā aprēķinu sistēmā ir sācies Čūskas gads. Ķīnā to tradicionāli atzīmē ar plašām un krāšņām svinībām.
Šajā sakarībā fenšui kolēģu mājaslapā publicēts ieraksts par 2025. gada bagātības rituālu, kas saistīts ar krājkasītes novietošanu. Rituāls paredz konkrētas vietas un laika norādes: krājkasīti ieteikts novietot dzīvojamās telpas (mājas vai dzīvokļa) ZA (23º–37º) vai DR (203º–217º) sektorā 4., 5. vai 9. februārī, un 40 dienas pēc kārtas tajā ielikt pa vienai monētai.
Tas rosina jautājumu — kā rituālu prakse patiesībā saistīta ar fenšui?
Kā rituāli saistīti ar fenšui?
Šāda veida tēmas sabiedrībā ir pieprasītas, un, kur ir pieprasījums, tur parādās arī piedāvājums. Šeit rodas nepieciešamība paskatīties, kā šāda prakse korelē ar klasisko fenšui izpratni.
No malas raugoties, rituālu apraksti patiešām atgādina fenšui: tiek minētas konkrētas vietas, laiks un enerģiju plūsmas. Tomēr aprēķini, kas paredzēti rituālu veikšanai, nav klasiskā fenšui darbības būtība un mērķis.
Klasiskajā fenšui uzmanības centrā ir cilvēka dzīves telpa un tās ilgtermiņa ietekme uz labklājību un veselību. Tā ir analītiska metode, kur uzmanība vērsta uz telpas struktūru, reljefu, orientāciju un laika cikliem. Rituāli, kas piesaistīti konkrētiem datumiem un simboliskām darbībām, drīzāk pieder citai pieejai.
Kas tad īsti ir šie rituāli?
Vai tos var uzskatīt par neirolingvistiskās programmēšanas (NLP) vai uzvedības (biheiviorālās) programmēšanas instrumentiem? Aplūkojot tos bez idealizēšanas, iespējami vairāki skaidrojumi:
✓ rituāli paši par sevi nav NLP, ja vien tie netiek apzināti izmantoti ar NLP metodēm, piemēram, veidojot emocionālus enkurus;
✓ ja rituāls ietekmē ieradumus un veicina uzvedības maiņu, tas var līdzināties uzvedības programmēšanai;
✓ ja darbība ir pārsvarā simboliska un nemaina reālas uzvedības shēmas, tā drīzāk ir pašprogrammēšana.
Tātad būtisks ir nevis pats rituāls, bet mērķis.
Maģiskā domāšana vai pašprogrammēšana?
Rituāli, piemēram, sarkanās aploksnes, monētu krājkasītes vai sapņu tāfeles, darbojas caur simboliskām darbībām, kas var radīt noskaņojumu, fokusu un iekšēju pārliecību.
Tas var uzlabot motivāciju un uzmanību, kas netieši ietekmē lēmumus un rīcību. Šajā ziņā šāda pašprogrammēšana var līdzināties placebo efektam — nevis tāpēc, ka “darbojas enerģija”, bet tāpēc, ka mainās cilvēka attieksme.
Ja rituālam tiek piešķirta maģiska nozīme un tiek gaidīts ārējs rezultāts bez reālas rīcības, tas jau ir maģiskās domāšanas lauks, nevis klasiskā fenšui vai uzvedības programmēšanas būtība.
Parotaļāties ar simboliem var. Taču paliek jautājums — vai uzmanību nevajadzētu veltīt konstruktīvākām darbībām, kas ilgtermiņā veido stabilu rezultātu, piemēram, finanšu plānošanai, izglītībai, prasmēm un reāliem lēmumiem?
