Situācijas, kurās nepieciešama skaidrība
Ikdienas situāciju analīze ir strukturēts darbs ar konkrētu jautājumu brīdī, kad tas ir aktuāls. Tā nav vispārīga konsultācija un nav mēģinājums paredzēt nākotni, bet analītiska pieeja konkrētai situācijai — tās uzbūvei, aktīvajiem procesiem un potenciālajām attīstības iespējām. Šī pieeja ir siešā saistībā ar kopējo ķīniešu metafizikas domāšanas ietvaru, kur telpa, laiks un cilvēks tiek aplūkoti kā savstarpēji saistīti mainīgie, nevis izolēti faktori.
Analīzē tiek izmantota QMDJ (奇門遁甲) metode jeb Ci vārti — formāla un tradicionāla ķīniešu metafizikas laika–telpas analīzes sistēma, kurā situācija tiek aplūkota kā savstarpēji saistītu faktoru kopums noteiktā laika un telpas punktā. Metode ļauj vienlaikus ņemt vērā vairākus mainīgos un to savstarpējās attiecības.
Darbs sākas ar algoritmiski noteiktu komponentu kopuma iegūšanu, kas tiek atvasināts no precīzi fiksēta laika un vietas, kurā jautājums ir formulēts. Šie komponenti veido strukturētu situācijas modeli jeb QMDJ karti. Tā ir daudzslāņaina informācijas struktūra, no kuras tiek nolasīta ar konkrēto jautājumu saistītā informācija, nevis vispārīgi secinājumi. Tas ļauj analizēt, kāpēc situācija šobrīd ir tieši tāda un kādi loģiski attīstības virzieni no tās izriet.
Kādi jautājumi visbiežāk tiek skatīti
QMDJ analīze tiek izmantota situācijās, kurās lēmuma pieņemšana ir apgrūtināta nepilnīgas, pretrunīgas vai neviennozīmīgi interpretējamas informācijas dēļ, kā arī situācijās, kurās būtisku lomu spēlē emocionālie faktori un subjektīvais iesaistījums, piemēram:
- lēmumi par darbu, biznesu vai investīcijām,
- sadarbības un uzticēšanās jautājumi,
- vairāku piedāvājumu salīdzināšana,
- ilgtermiņa ieguldījumu lietderības izvērtēšana,
- attiecību dinamika un nodomu konsekvence.
Izšķirošs faktors ir jautājuma precīzs formulējums, jo tieši tas nosaka, kura informācijas daļa no modeļa tiek analizēta.
Ko sniedz situācijas analīze
Situācijas analīze sniedz strukturētu priekšstatu par to, kā situācija ir uzbūvēta un kuri procesi konkrētajā brīdī ir aktīvi vai ierobežojoši.
Tā ļauj:
- identificēt iespējamos rīcības variantus,
- nodalīt acīmredzamos faktorus no netiešiem vai mazāk pamanāmiem procesiem,
- salīdzināt potenciālos attīstības scenārijus pirms lēmuma pieņemšanas.
Lēmums netiek aizstāts vai noteikts analīzes procesā, bet tiek pieņemts, balstoties situācijas iekšējā loģikā un pilnīgākā pieejamās informācijas struktūrā.
Kā notiek darbs ar jautājumu
Tiek fiksēts jautājuma formulēšanas laiks un telpiskais konteksts. Uz šī pamata tiek izveidota QMDJ karte — strukturēts laika–telpas modelis ar noteiktu elementu izvietojumu un savstarpējām attiecībām.
QMDJ kartē vienlaikus ir redzami procesi, kas ir noveduši līdz esošajai situācijai, šobrīd aktīvie faktori un iespējamās attīstības trajektorijas. Situācija netiek interpretēta kā viens paredzams iznākums, bet kā vairāku variantu kopums ar atšķirīgu iekšējo loģiku un nosacījumiem.
Atbildes sagatavošana parasti aizņem 1–3 dienas.
Situācijas daudzslāņainība
QMDJ pieeja balstās izpratnē, ka katra situācija sastāv no vairākiem vienlaikus pastāvošiem slāņiem — redzamiem procesiem, netiešiem ietekmes faktoriem, ierobežojumiem un potenciālām iespējām.
Metodes uzdevums ir šo struktūru sakārtot un padarīt nolasāmu.
Kam šī pieeja ir vispiemērotākā
QMDJ analīzi visbiežāk izmanto cilvēki, kuri ir pieraduši domāt strukturēti un pieņemt lēmumus, balstoties uz loģiku un informācijas analīzi — uzņēmēji, vadītāji un speciālisti ar atbildību par resursiem. Situāciju analīze ir strukturēts skatījums uz riskiem un iespējām konkrētā brīdī.
Tā ir īpaši noderīga situācijās, kurās subjektīvs viedoklis vai ierastie padomi vairs nedod skaidru pamatu rīcībai.
QMDJ karte nav instrukcija vai norādījumi. Tā sniedz strukturētu pamatu vairāku iespējamo attīstības variantu un to iekšējās loģikas izvērtēšanai, savukārt lēmuma pieņemšana paliek paša cilvēka atbildībā.
Ikdienas situāciju analīze ar QMDJ metodi ir praktisks domāšanas instruments, kas palīdz saprast ne tikai ko darīt, bet arī kāpēc konkrētajā situācijā viena izvēle ir loģiski saskaņotāka par citu. Šāda pieeja tiek izmantota ikdienas situāciju analīzē, kad nepieciešams strukturēts pamats lēmuma pieņemšanai.
