Kā pieņemt lēmumu, ja visi varianti šķiet nepareizi
Ir situācijas, kurās izvēle nav starp labo un slikto, bet starp vairākiem variantiem, un visi tie rada iekšēju pretestību. Jo vairāk mēģini tos izsvērt, jo grūtāk saprast, kam uzticēties — pieredzei, loģikai vai sajūtām.
Šādos brīžos jautājums bieži vien nav par pareizo atbildi, bet par to, no kāda skatupunkta vispār tiek vērtēta situācija. Tādā gadījumā galvu nav jālauza par stratēģiju vai taktiku, bet vienkārši jāmaina pozīciju.
Kad izvēle vairs nav starp “labu” un “sliktu”
Lēmumu pieņemšanas process nereti ir plusu un mīnusu salīdzināšana, kura rezultātā var nonākt pie secinājuma. Taču ir brīži, kad šī loģika vairs nestrādā. Ne tāpēc, ka cilvēks nespētu domāt, bet tāpēc, ka visi varianti šķiet nepilnīgi.
Šādās situācijās izvēle vairs nav par to, kas ir labāks, bet par to, kas ir mazāk pretrunīgs. Un tieši tas rada spriedzes sajūtu, ka jebkurš lēmums kaut ko būtisku atņems.
Kāpēc sajūtas un loģika var vilkt pretējos virzienos
Bieži šādos brīžos cilvēks mēģina “salāgot” sajūtas ar loģiku. Ja prāts saka vienu, bet iekšēji ir pretestība, šķiet, ka kaut kas nav kārtībā. Taču šī pretruna pati par sevi vēl nenozīmē kļūdu.
Sajūtas un loģika darbojas dažādos līmeņos. Loģika sliecas uz faktiem, pieredzi, argumentiem. Sajūtas biežāk reaģē uz neredzamo — spriedzi, nepateiktiem faktoriem, fonu, kas nav līdz galam apzināts. Ja šie līmeņi nav saskaņoti, rodas sajūta, ka neviens variants nav īsts.
Kas šādos brīžos paliek neredzams
Kad visi varianti šķiet nepareizi, bieži vien paliek nepamanīts pats svarīgākais – kas tieši šobrīd nosaka izvēles rāmi. Tas var būt laiks, ārējie apstākļi, citu cilvēku gaidas vai iekšējs nogurums no iepriekšējiem lēmumiem. Nereti tas ir steigas radīts spiediens, kad jārīkojas ātri, jo nav laika izvērtēt visus par un pret.
Ne vienmēr problēma ir pašos variantos. Dažkārt problēma ir tajā, ka lēmums tiek skatīts pārāk šauri vai nepiemērotā brīdī. Ja šie faktori netiek apzināti, jebkurš variants šķiet vienlīdz apšaubāms.
Ko nozīmē “pagaidām neredzēt pareizo variantu”
Ir pierasts domāt, ka nespēja pieņemt lēmumu ir vājums vai vilcināšanās. Taču reizēm tā ir pazīme, ka informācija vēl nav pilnīga. Ne visus lēmumus ir iespējams pieņemt uzreiz. Dažreiz nepieciešama papildus informācija.
“Neredzēt pareizo variantu” var nozīmēt nevis to, ka tāda nav, bet to, ka šobrīd vēl nav skaidrs, kas patiesībā ir svarīgākais. Šādos brīžos spiediens “izvēlēties jebko” situāciju tikai sarežģī.
Kad ir vērts skatīties uz situāciju “no malas”
Ja domas spieto pa apli un katrs variants šķiet nepareizs, dažkārt palīdz nevis turpināt vēl vairāk domāt, bet paskatīties uz situāciju no malas. Tieši šādiem gadījumiem ir piemērota situāciju analīze (QMDJ)
Nevis lai saņemtu norādījumu ko darīt, bet lai būtu iespēja paskatīties uz situāciju citā leņķī un ieraudzīt, kas šajā brīdī patiesībā ietekmē situācijas apstākļus, kas vēl nav redzams vai kas vispār kavē izdarīt izvēli.
