QMDJ (Qi Men Dun Jia) ir ķīniešu metafizikas metode konkrēta brīža laika–telpas struktūras nolasīšanai. Tās būtība nav nākotnes paredzēšana, bet situācijas struktūras fiksēšana caur QMDJ karti.
Būtībā šis teksts ir pārdomas par laiku, sinhronitāti un QMDJ, par to, kā metodes metafiziskais pamats sasaucas ar mūsdienīgiem priekšstatiem par realitāti, laiku un savstarpējām sakarībām.
Realitāte kā savstarpēji saistītu lauku sistēma
Ideju par to, ka realitāte nav izolētu objektu summa, bet savstarpēji saistītu procesu kopums, kurā laiks, telpa un enerģija nav nodalāmi viens no otra, dažādos konceptuālos ietvaros apraksta gan mūsdienu fizika, gan psiholoģija, gan tradicionālās metafizikas sistēmas.
Kvantu fizikas kontekstā daļiņas netiek skatītas kā stabilas, no apkārtējās vides neatkarīgas, bet kā lauku stāvokļi, kuru īpašības izpaužas mijiedarbībā ar citiem laukiem. Kvantu sapīšanās un nelokalitātes parādības rāda, ka sistēmu stāvokļi var būt savstarpēji saistīti tādā veidā, ko nevar pilnībā aprakstīt ar klasiskām telpas un cēloņsakarības kategorijām. Turklāt, jāņem vērā, ka savienojums nav mehānisks, bet strukturāls.
QMDJ kontekstā līdzīga savstarpējās saistības ideja parādās citā līmenī. Viss, kas notiek noteiktā brīdī — cilvēks, vieta un laiks — tiek skatīts kā vienota konfigurācija. QMDJ karte ir šīs konfigurācijas strukturēts attēlojums – struktūras momentuzņēmums – makroskopiska, konceptuāla analoģija tam pašam principam, ko apraksta kvantu fizika: realitātes savienojumu caur savstarpēji saistītu struktūru tīklu.
Karla Gustava Junga skatījumā šāds savstarpējās saistības tīkls tiek aprakstīts ar jēdzienu unus mundus — vienota garīgā un materiālā realitāte.
Sinhronitāte kā strukturētas sakritības princips
Karls Gustavs Jungs sinhronitāti definēja kā acausual connecting principle, kurā notikumi ir saistīti nozīmē, nevis cēloņsakarībā. Sinhronitāte rodas brīdī, kad iekšējs psihisks stāvoklis un ārējs notikums sakrīt laikā un nozīmē.
Šī sinhronitātes izpratne sasaucas ar QMDJ principu. Tā piedāvā alternatīvu striktam determinismam: ne viss, kas notiek, ir reducējams uz lineāru cēloņu–seku ķēdi, bet arī haosu tas nenozīmē. Šajā nozīmē QMDJ skatījums uz laiku un notikumiem ir tuvāks sinhronitātes idejai nekā klasiskai prognozēšanai.
QMDJ kā brīža konfigurācijas karte
QMDJ kartē katrs konkrēts brīdis ietver noteiktu laika un telpas projekciju. Karte kā struktūras attēlojums šeit darbojas kā analītisks modelis, kas ļauj šo struktūru analizēt atbilstoši izvirzītajam uzdevumam.
Analīzes nolūks ir identificēt, kādi struktūras potenciāli konkrētajā brīdī ir aktīvi un kā tie savstarpēji mijiedarbojas.
Laiks: no determinisma uz varbūtību struktūru
Mūsdienu fizikā laiks netiek skatīts kā absolūta, lineāra plūsma. Tas ir relatīvs un atkarīgs no novērotāja. Nākotne kvantu teorijā nav iepriekš noteikta, bet izpaužas kā varbūtību kopums. Novērojums izraisa viļņa funkcijas sabrukumu, potenciālos stāvokļus pārvēršot vienā konkrētā realitātē. Arī QMDJ pieeja nebalstās fatālā determinismā.
QMDJ skatījumā katrs brīdis ietver noteiktu Qi konfigurāciju ar savu varbūtību lauku. Tas nozīmē, ka katrs brīdis ietver vairākas iespējas — potenciālus, kurus iespējams īstenot aktivizējot ar rīcību.
Novērotājs kā sistēmas daļa
Gan psiholoģijā, gan fizikā, gan metafizikā parādās doma, ka novērotājs nav ārpus procesa, kuru viņš pēta.
Kvantu fizikā tas izpaužas kā fakts, ka novērošanas konfigurācija ietekmē novērojamo rezultātu. Dubultspraugas eksperiments ilustrē, ka daļiņu uzvedība ir atšķirīga atkarībā no tā, vai un kā tiek veikts mērījums.
QMDJ kontekstā novērotāja loma izpaužas citādi. Cilvēka apziņa un formulētais jautājums darbojas kā interfeiss starp personīgo situāciju un laiktelpas struktūru. Karte pati par sevi “nerunā” — tās jēga rodas interpretācijas procesā, sasaistot diagrammas struktūru ar konkrēto jautājumu vai situāciju.
Prognozēšana kā potenciālu kartēšana
Kvantu fizikā nākotni nevar paredzēt, taču iespējams aprakstīt varbūtību sadalījumu. Līdzīgi QMDJ katrs simbols un tā izvietojums kartē ataino situācijas potenciālus, nevis rezultātus. Tāpēc QMDJ nepiedāvā gatavus “pareizos” risinājumus vai norādījumus, bet nodrošina strukturētu ietvaru analīzei.
Līdz ar to QMDJ prognozēšana nav nākotnes noteikšana, bet varbūtību kartēšana. Iegūtā informācija kļūst jēgpilna tikai analīzes procesā — nolasot, salīdzinot un interpretējot to konkrēta jautājuma ietvarā. Šāda pieeja tiek izmantota arī ikdienas situāciju analīzē ar QMDJ metodi.
Kopīgais princips
Apvienojot Junga sinhronitāti, kvantu fizikas principus un QMDJ, iezīmējas kopīga realitātes struktūra: tā ir dinamiska, nelineāra un savstarpēji saistīta. Nākotne nepastāv kā gatavs scenārijs, bet kā atvērts iespēju lauks, kura konfigurācija ir atkarīga no konkrētā brīža apstākļiem.
