Qi vārtu metode (Qi Men Dun Jia, 奇門遁甲) gadsimtiem ilgi tika glabāta aiz trejdeviņām atslēgām un bija pieejama tikai imperatoram un augstākajam militārajam vadītājam. Turklāt, nereti tā bija viena un tā pati persona.
Vēsturiskais konteksts
Senajā Ķīnā karadarbība bija bieža parādība, un galvenais uzdevums vienmēr bija viens — izdzīvot un uzvarēt. Slavenā kauja pie Sarkanajām klintīm, kas norisinājās ap mūsu ēras 208. gadu, ir viens no nozīmīgākajiem notikumiem Ķīnas vēsturē. Tā iedvesmojusi neskaitāmus literārus un mākslinieciskus darbus, kā arī mītus un leģendas par tajā notikušo.
Qi Men Dun Jia stratēģijā
Viena no šīm leģendām vēsta par Qi Men Dun Jia (奇門遁甲) izmantošanu kaujas gaitā. Tā aprakstīta kā stratēģiska plānošanas metode, kas ļauj izprast un izmantot laika un telpas struktūru konkrētās situācijās. Mūsdienās šī pieeja tiek izmantota arī situāciju analīzē konkrētā brīdī, kur QMDJ kalpo kā strukturēts instruments stratēģisku lēmumu izvērtēšanai. Šāds skatījums uz laiku un telpu iekļaujas kopējā ķīniešu metafizikas domāšanas ietvarā, kur procesi tiek analizēti kā savstarpēji saistītu faktoru konfigurācijas, nevis kā iepriekš noteikti notikumi.
Šī sistēma balstīta sarežģītā matemātiskā metodoloģijā, kas strukturē laika un telpas attiecības, ļaujot salīdzināt iespējamos attīstības virzienus un to iekšējo loģiku konkrētā situācijā.
Leģendārā uzvara
Leģenda stāsta, ka viens no vadošajiem militārajiem komandieriem bija pieredzējis QMDJ praktiķis. Apvienojot savas militārās prasmes ar Qi Men Dun Jia zināšanām, viņš izstrādāja stratēģiju, kas ļāva uzvarēt gandrīz zaudētā kaujā.
Viņš prasmīgi izmantoja apkārtējo vidi un neprognozējamo kaujas ainavu sev par labu, radot pretiniekos sajūtu, ka tiek pārkāpti vai pat manipulēti dabas likumi.
No leģendas līdz mūsdienām
Pēc kaujas leģenda par šo uzvaru un Qi Men Dun Jia spēku izplatījās visā valstī. Tā kļuva par piemēru tam, ka izpratne par laik-telpas Qi kvalitātēm un struktūru var būt izšķirošs instruments kara mākslā un stratēģiskajā plānošanā.
Šīs leģendas joprojām ir dzīvas Ķīnas kultūrā. Vienlaikus tās norāda arī uz iespēju apvienot senās zināšanas ar praktisku pieeju mūsdienu dinamiskajā dzīvē, īpaši stratēģiskos un biznesa procesos.
