Brīdis, kad mainās enerģiju dinamika
Ziemas saulgrieži iezīmē gada garāko nakti un īsāko dienu. Ķīniešu metafizikā tas ir punkts, kurā Iņ enerģija sasniedz maksimumu un sāk atkāpties, dodot vietu Jan kustībai. No šī brīža pakāpeniski mainās Qi plūsmas raksturs — ne uzreiz vienā mirklī, bet strukturāli un ar ilgtermiņa ietekmi. Šī pāreja iekļaujas kopējā ķīniešu metafizikas domāšanas ietvarā, kur laiks netiek uztverts kā abstrakta secība, bet kā cikliska procesu maiņa ar noteiktu, strukturētu iekšējo loģiku.
Kāpēc šis periods ir svarīgs aprēķinos
Ziemas saulgrieži nav tikai emocionāls vai simbolisks notikums Tas ir arī tehnisks atskaites punkts, pēc kura dažās metodēs mainās aprēķinu loģika.
Aizejošā gada enerģija šajā laikā pakāpeniski zaudē ietekmi, taču jaunais gads ķīniešu laika skaitīšanas sistēmā nesākas ar 1. janvāri. Tas iestājas vēlāk — februārī. Tāpēc janvāris bieži darbojas kā pārejas posms, kurā vecās struktūras vēl ir aktīvas, bet jaunās vēl nav pilnībā nostiprinājušās.
No malas tas var izskatīties mierīgs vai kā stagnācija, taču faktiski tas ir nestabils līdzsvara brīdis.
Plašāks cikls un ilgtermiņa izmaiņas
Ķīniešu metafizikā ziemas saulgrieži nav mistisks brīnums un nav arī svētku rituāls. Tas ir precīzs pārejas punkts, kurā mainās Qi struktūra un laika organizācija.
Šogad tas ir īpaši nozīmīgi arī tāpēc, ka līdz ar jauno Pūķa gadu mainās 20 gadu periods vairākās fenšui un citu metožu laika ciklu aprēķinu sistēmās.
Šādas pārejas nenozīmē straujas vai pēkšņas pārmaiņas, taču tās iezīmē jaunu fonu, uz kura turpmāk attīstās notikumi.
