Vasara bija pilnā plaukumā, gaisā virmoja jasmīnu smarža un saule mirdzēja augstu debesīs. Piekrastes pilsētiņā norisinājās ikgadējais literatūras festivāls, parka pļavā bija uzslietas teltis lasījumiem un diskusijām.

Viņš, četrdesmitgadīgs arhitekts, bija ieradies, lai klausītos vietējā rakstnieka lasījumus. Pārdzīvotā laulības krīze bija atstājusi viņā dziļu tukšumu, tomēr rūgtie šķiršanās mirkļi nespēja gremdēt cerības, ka viņš varētu atrast īstas, siltas ģimeniskas attiecības. Viņš pēc tādām ļoti, ļoti ilgojās.

Turpat festivālā bija arī Viņa– uzņēmuma vadītāja, kura uz āru izskatījās stipra un neatkarīga, bet iekšēji nesa salauztās sirds smagumu. Pēc neveiksmīgajām attiecībām viņa bija izsista no līdzsvara, dzīvoja noslēgtā ciklā starp darbu un mātes lomu. Viņas dzīve bija pilna ilgām, kuras bija apraktas zem bērna audzināšanas un darba pienākumiem.

Viņu ceļi sastapās pie grāmatu stenda. Viņa, mēģinot izvilkt no plaukta smagu grāmatu, piesaistīja Viņa uzmanību. Viņš impulsīvi piegāja klāt, lai palīdzētu. Viņu skatieni nejauši satikās, un tur bija kaut kas, ko neviens nespēja izskaidrot – kaut kas zibenim līdzīgs, kaut kas smeldzīgs un ilgi gaidīts. Viņu starpā nebija banālu sākuma frāžu, tikai spēcīga pievilkšanās un reibinošs negaidīts brīnums…

Dažas dienas vēlāk Viņš vērsās pie manis ar jautājumu: vai Viņa ir mans cilvēks ar ko kopā būt?

Skatos jautājuma uzdošanas brīža karti. Ko lai saka cilvēkam, kurš ir tik ļoti iemīlējies, ja nav nekas labs, ko pateikt?

Vienīgi to, ka šī sieviete nav tā īstā priekš tevis un iesaku nogaidīt ar lēmumu par kopdzīvi.

Un man ir bezgala žēl, ka jāpasaka šīs lietas, vienlaicīgi man ir skaidrs, ka viņi nespēj un nespēs attiecības patraukt, un tas ir uz ilgu laiku. Turklāt, iespējams, ka drīz pieteiksies bērniņš. Un tajā visā ir kaut kas liktenīgs, ko cilvēkiem jāizdzīvo. Iejaukties nedrīkst.

P.S.

Attiecības starp viņiem attīstījās, bet palika kā noslēpums, ko abi mēģināja saprast…

Pēc dažiem vētrainās attiecībās kopā nodzīvotiem gadiem abiem ir grūti būt kopā, jo katrs jauns strīds, nesaprašana un sirdssāpes liek vēlreiz apšaubīt viņu tuvību – vai tās vasaras pievilkšanās nebija tikai īslaicīgs glābiņš no vientulības? Vai arī tā varētu būt patiesa mīlestība, kas spētu izturēt laika pārbaudījumus un sniegt viņiem kopīgu nākotni?

Viņi turpina cerēt un cīnīties, neziņā, vai spēs rast viens otrā to patieso mieru un siltumu, ko abi tik ļoti ilgojas atrast.